Saeima ir sākusi darbu pie nopietnām izmaiņām likumā, kas turpmāk varētu beigties ar cietumsodu tiem, kuri mēģina krāpties valsts iepirkumos.
Deputāti pirmajā lasījumā ir atbalstījuši grozījumus, kas paredz ieviest kriminālatbildību par tā sauktajiem karteļiem jeb aizliegtām vienošanām. Līdz šim par šādiem pārkāpumiem parasti sodīja tikai uzņēmumus kā juridiskas personas, liekot tiem maksāt naudas sodus. Jaunā kārtība mainīs situāciju, jo personīgu atbildību un bargu sodu varēs saņemt arī tie cilvēki, kuri šīs vienošanās reāli plānoja un īstenoja.
Kāpēc ir vajadzīgi šādi bargi sodi
Galvenais iemesls šādām pārmaiņām ir vēlme izskaust situācijas, kad uzņēmēji slepeni vienojas par cenām, lai mākslīgi sadārdzinātu valsts pasūtījumus. Pašlaik sistēma strādā tā, ka administratīvais sods skar tikai firmu, bet tiešie lēmumu pieņēmēji bieži vien paliek neskarti. Likumdevēji uzskata, ka kriminālatbildība būs daudz spēcīgāks atturēšanas līdzeklis.
Plānots, ka kriminālprocess tiks sākts gadījumos, ja iepirkuma summa būs vismaz 100 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Tas nozīmē, ka uzmanības lokā nonāks tieši lielie būvniecības, pakalpojumu vai piegāžu projekti, kur valsts naudas izkrāpšana var nodarīt vislielākos zaudējumus sabiedrībai.
Cietumsods un aizliegums strādāt nozarē
Jaunais regulējums paredz, ka par dalību kartelī fiziskām personām varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pat trim gadiem. Ja pārkāpums būs īpaši smags vai veikts lielā apmērā, sods var pieaugt pat līdz pieciem gadiem cietumā. Tomēr likums neparedz tikai cietumu – tiesai būs iespēja izvēlēties arī citus sodu veidus, piemēram, sabiedrisko darbu, probācijas uzraudzību vai ļoti lielus naudas sodus.
Papildus pamatsodam ir paredzēta arī iespēja piemērot papildsodus, kas uzņēmējiem varētu būt pat sāpīgāk. Proti, personai varēs aizliegt uz noteiktu laiku ieņemt vadošus amatus vai vispār nodarboties ar konkrēta veida uzņēmējdarbību. Tas palīdzēs nodrošināt, ka krāpšanā pieķerti cilvēki nevar vienkārši nodibināt jaunu firmu un turpināt strādāt pēc iepriekšējām shēmām.
Strīdi par noklausīto sarunu izmantošanu
Viens no sarežģītākajiem jautājumiem šajā procesā ir pierādījumu vākšana. Nesen Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, kas radīja bažas Konkurences padomei. Tiesa atzina, ka karteļu pierādīšanai nedrīkstēja izmantot slepeni noklausītas sarunas, jo esošais likums to neļāva konkurences lietās. Šis spriedums būtībā sēja šaubas par to, vai daudzi iepriekš atklātie karteļi vispār tiks sodīti.
Lai šo problēmu risinātu, Saeima tagad gatavo grozījumus, kas ļaus izmeklētājiem likumīgi izmantot sarunu ierakstus un citus operatīvos datus, lai atklātu slepenās vienošanās. Valdības vadītāja Evika Siliņa ir uzsvērusi, ka karteļu kriminalizēšana ir ļoti svarīga valsts attīstībai. Viņa norāda, ka ir nepieciešama skaidra diskusija par to, kā šīs normas piemērot tiesā, lai izmeklētājiem nebūtu sasietas rokas.
Kas notiks tālāk
Lai gan pirmais lasījums Saeimā ir pagājis veiksmīgi, grozījumiem ir jāiziet vēl divi lasījumi, kuros deputāti varēs iesniegt papildinājumus un labojumus. Jāpiebilst, ka koalīcijas partiju vidū viedokļi ne vienmēr ir bijuši vienoti – ja “Jaunā Vienotība” un “Progresīvie” aktīvi atbalsta šīs izmaiņas, tad Zaļo un Zemnieku savienība iepriekš paudusi zināmus iebildumus.
Šobrīd sabiedrība gaida, vai politiķiem pietiks drosmes novest šo procesu līdz galam. Ja grozījumi tiks pieņemti, tas būs skaidrs signāls visiem uzņēmējiem, kuri piedalās publiskajos iepirkumos: spēle ar valsts naudu vairs nebeigsies tikai ar soda naudu firmai, bet var novest arī pie reālas kriminālatbildības un cietumsoda konkrētiem cilvēkiem.
